taboo
noun[ টাবু ]
taboo (noun) ৰ অসমীয়া অৰ্থ হৈছে নিষিদ্ধ, বৰ্জিত, অপবিত্ৰ। উচ্চাৰণ: [টাবু]। এটা সামাজিক বা ধৰ্মীয় নিষেধাজ্ঞা যি কোনো বিশেষ কাৰ্য, বস্তু বা শব্দক নিষিদ্ধ কৰে।
অসমীয়া সংজ্ঞা (Assamese Definition)
এটা সামাজিক বা ধৰ্মীয় নিষেধাজ্ঞা যি কোনো বিশেষ কাৰ্য, বস্তু বা শব্দক নিষিদ্ধ কৰে।
ইংৰাজী সংজ্ঞা (English Definition)
A social or religious custom prohibiting or restricting a particular practice or forbidding association with a particular person, place, or thing.
ব্যৱহাৰৰ উদাহৰণ (Usage Example)
In many cultures, discussing death is considered a taboo. [অনেক সংস্কৃতিত মৃত্যুৰ বিষয়ে আলোচনা কৰা এটা নিষিদ্ধ বুলি গণ্য কৰা হয়।]